Teika Veselībai un spēkam

Teika vēsta, ka neatminamos laikos Podvāzes upes krastā kāds sirms gans sastapis raudošu jaunava. Viņa nav slēpusi, ka asaras lej savas māmuļas dēļ, kura smagi sasirgusi. Par spīti meitas pūliņiem un rūpēm, māmuļa ar katru dienu kļūstot aizvien gurdenāka un vājāka. Jaunavas patiesās sāpes un raizes par māmuļu, sirmo ganu tik ļoti aizkustinājušas, ka viņš līdzās upei piesitis ar savu mietu pie zemes un šajā vietā tūdaļ sācis plūst dziedinošs avots. Gans mudinājis jaunavu nosusināt asaras un aiznest avota ūdeni māmuļai, kas vienā mirklī kļūšot vesela un mundra. Jaunava gan nav īsti ticējusi gana teiktajam, taču viņam paklausīja un brīnumainā kārtā jau tās pašas dienas vakarā sirgstošā māmuļa bija guvusi jaunus spēkus un jaunu veselību. Runas par brīnumainā avota ūdens dziedinošajām spējām ātri izplatījušās tuvos un tālos novados. Kopš tās dienas ļaudis uz brīnumaino avotu, kam dots Saules vārds, pēc veselības plūduši straumēm un dara to līdz pat šai dienai.